- mēnstruālis
- mēnstruum
- mēnstruus
- mēnsula
- mēnsulārius
- mēnsūra
- mēnsūrābilis
- mēnsūrātio
- mēnsūrātor
- mēnsūrnus
- mēnsūro
- mēnsus
- menta
- mentagra
- mentālis
- mentālitās
- mentastrum
- mentha
- mentiēns
- mentio
- mentior
- mentītio
- mentītus
- Mentor
- Mentoreus
- mentula
- mentum
- meo
- meōpte
- mephītis
- Mephītis
- mēpte
- merācē
- merāclus
- merāculus
- merācus
- mercābilis
- mercālis
- mercantia
- mercātio
- mercātor
- mercātōrius
- mercātūra
- mercātus 1
- mercātus 2
- mercēdārius
- mercēdula
- mercēnnārius 1
- mercēnnārius 2
- mercēs
- << >>
- ment|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Brodá. Barba. Barzda. Item mentum. Smakras. - podbrodek, Mentum. Smakras.
-
- Jokantas 1936
- mentum, ī n [cnf. e-mineo; mons] smakras; trop. *barzda.
- Kuzavinis 2007
- ment|um, ī n smãkras C, PM; prk. barzdà V; ◊ ~um alicūjus tollere Pt pakélti kám smãkrą, t. y. iškélti ką̃ į̃ žmónes