- resisto
- resolūtio
- resolūtus
- resolvo
- resonābilis
- resonantia
- resono
- resonus
- resorbeo
- Rēsp.
- respectio
- respecto
- respectus 1
- respectus 2
- respergo
- respersio
- respersus
- respicio
- respīrāmen
- respīrāmentum
- respīrātio
- respīrātus
- respīro
- resplendeo
- respondeo
- respōnsātīvus
- respōnsio
- respōnsito
- respōnsīvus
- respōnso
- respōnsor
- respōnsōrium
- respōnsum
- respōnsus
- rēspūblica
- respuo
- restāgnātio
- restāgno
- restaurātio
- restauro
- restiārius
- resticula
- restīllo
- restīnctio
- restinguo
- restio
- restipulātio
- restipulor
- restis
- restitī
- restito
- restituo
- restitūtio
- restitūtor
- restitūtōrius
- restitūtrīx
- restitūtus
- resto
- restrictē
- restrictus
- restringo
- restruo
- resūdātio
- resūdo
- resulto
- resultus
- resūmo
- resuo
- resupīno
- resupīnus
- resurgo
- resurrēctio
- resurrēctus
- resurrēxī
- resuscitātio
- resuscitātor
- resuscito
- resūtus
- retae
- retālio
- retango
- retardātio
- retardo
- rēte
- retego
- retempto
- retendo
- retentio
- retento 1
- retento 2
- retentus
- retero
- retēxī
- retexo
- rētiāculum
- rētiārius
- reticenda
- reticentia
- reticeo
- rēticulātus
- rēticulum
- >>
- restit|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Sirvydas 1642
-
Oćiągam ſię, Tergiuerſor, reſtito, detrecto, hæreo. Wingiu.
-
- Jokantas 1936
- restito 1 [intens. iš resto] sustoti, stabčioti, atsilikti restitantem et tergiversantem attrahere L.
- Kuzavinis 2007
- restit|o, āre vi [int. iš resto] sustóti, stàbčioti; atsilìkti; del̃sti, svyrúoti Pl, Te