- dēclāmātor
- dēclāmātōrius
- dēclāmito
- dēclāmo
- dēclārātio
- dēclārātīvus
- dēclārātor
- dēclāro
- dēclīnābilis
- dēclīnātio
- dēclīnis
- dēclīno
- dēclīve
- dēclīvis
- dēclīvitās
- dēclīvus
- dēcoco
- dēcocta
- dēcoctio
- decoctor
- dēcoctum
- dēcoctus 1
- dēcoctus 2
- dēcollo
- dēcōlo
- dēcolor
- dēcolōrātio
- dēcolōro
- dēcontor
- dēcoquo
- decor 1
- decor 2
- decorāmen
- decōrē
- decoro
- dēcorticātio
- dēcortico
- decōrum
- decōrus
- dēcoxī
- dēcrēmentum
- dēcrēpitus
- dēcrēsco
- dēcrētōrius
- dēcrētum
- dēcrētus
- dēcrēvī
- dēcubitus
- dēcubuī
- dēcucurrī
- decuī
- decuma
- decumāna
- decumānus
- decumātēs
- dēcumbo
- decumo
- decumus
- dēcūnctor
- decūnx
- decuria
- decuriātio
- decuriātus
- decurio 1
- decurio 2
- dēcurro
- dēcursio
- dēcursus 1
- dēcursus 2
- dēcurto
- decus
- decussātim
- dēcussī
- decussis
- decusso
- decussus 1
- decussus 2
- dēcutio 1
- dēcutio 2
- dēdeceo
- dēdecor
- dēdecoro
- dēdecōrus
- dēdecus
- dedī
- dēdicātio
- dēdico
- dēdidī
- dēdidicī
- dēdignātio
- dēdignor
- dēdīsco
- dēditīcius
- dēditio
- dēditus
- dēdo
- dēdoceo
- dēdoleo
- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- >>
- dēdic|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Jokantas 1936
dē-dico 1 a) darant cenzą pareikšti, parodyti haec praedia in censu.b) pašvęsti, paaukoti, paskirti (kuriai nors dievybei formaliai perduoti) simulacrum Cereris, delubrum, aedem L; su acc. dievybės: Junonem L pašvęsti Junonai šventovę, *Apollinem; domum Ciceronis pašventinti; *Concordiam aede pagerbti.c) trop. pašvęsti, paskirti, dedikuoti †urbem memoriae equi; alicui librum Ph.
- Kuzavinis 2007
- dēdic|o, āre, āvī, ātum vt [dē + dico] 1. paródyti (aliquid Lu);2. paréikšti, paskélbti (praedia in cēnsū C);3. (pa)skìrti dievýbei, paaukóti (templum Jovī C);4. prk. (pa)skìrti, dedikúoti (librum alicuī Ph, Q, PM);5. pašvéntinti, atidarýti (theatrum Su; bibliothēcam PJ)
- dēdic|o, āre, āvī, ātum vt [dē + dico]
