- rīcīniātus
- rīcīnium
- ricinus
- rīctum
- rīctus
- rīcula
- rīdendus
- rīdeo
- rīdiculē
- rīdiculōsus
- rīdiculum
- rīdiculus 1
- rīdiculus 2
- rigēns
- rigeo
- rigēsco
- rigidē
- rigiditās
- rigido
- rigidus
- rigo
- Rigodūlum
- rigor
- riguī
- riguus 1
- riguus 2
- rīma
- rīmor
- rīmōsus
- rīmula
- ringor
- rīpa
- Rīpaeus
- rīpārius
- rīpula
- riscus
- rīsī
- rīsibilis
- rīsio
- rīsor
- rīsus 1
- rīsus 2
- rītē
- rītuālis
- rītus
- rīvālis 1
- rīvālis 2
- rīvālitās
- rīvātim
- rīvo
- rīvulus
- rīvus
- rīxa
- rīxātor
- rīxor
- rīxōsus
- Rōbīgālia
- rōbīgino
- rōbīginōsus
- rōbīgo
- Rōbīgo
- Rōbīgus
- Roboāmus
- rōbor
- rōborārium
- rōborāsco
- rōborētum
- rōboreus
- rōboro
- rōbur
- rōbus 1
- rōbus 2
- rōbustē
- rōbustus
- rōdo
- rogālis
- rogāmentum
- rogātīcius
- rogātio
- rogātiuncula
- rogātor
- rogātum
- rogātus
- rogito
- rogo
- rogus
- Rōma
- Rōmāna 1
- Rōmāna 2
- Rōmānus 1
- Rōmānus 2
- Rōmilius
- romphaea
- Rōmuleus
- Rōmulidae
- Rōmulus 1
- Rōmulus 2
- ronchisonus
- ronchisso
- ronchus
- rōrāriī
- >>
- 2. rīdicul|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBB (4)
- Jokantas 1936
rīdiculus 3 (adv. -ē) su sup. P [rideo] 1) juokingas, pajuokimo vertas haec turpia atque r.2) juokingas, juokaująs homines ridiculi ex dolore; facie magis quam facetiis; subst. rīdiculus, ī m juokdarys, juokus darąs.
- Kuzavinis 2007
- 2. rīdicul|us, ī m [1. rīdiculus] juokdarỹs, pókštininkas, išdáigininkas Pl, Te