- caliga
- caligāris
- caligārius
- caligātī
- cālīgātio
- caligātus
- cālīginōsus
- cālīgo 1
- cālīgo 2
- caligula
- Caligula
- calix
- calla
- callainus
- callēns
- callenter
- calleo
- Callicula
- callidē
- calliditās
- callidus
- Callīfae
- Callimachus
- Calliopē
- Calliopēa
- callis
- Callisthenēs
- Callistō
- Callistratus
- callōsus
- calluī
- callum
- callus
- calo 1
- cālo 2
- cālopodium
- Calor
- calor
- calorātus
- calōrificus
- Calpē
- Calpurniānus
- Calpurnius
- caltha
- caluī
- calumnia
- calumniātor
- calumnior
- calumniōsē
- calumniōsus
- << >>
- Calliopē|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, tikrinis. Skiemenys: LBBLB (5)
- Jokantas 1936
Calliopē, ēs arba *-pēa, ae f [Καλλιόπη] viena iš devynių mūzų, epinės poezijos deivė; trop. *poezija, *daina.
- Kuzavinis 2007
- Calliop|ē, ēs ir Calliopē|a, ae f 1. Kaliòpė, epinės poezijos ir iškalbos mūza, Orfėjo motina, H etc.;2. prk. mūzà V; poèzija O
- Calliop|ē, ēs ir Calliopē|a, ae f