- vīgintiangulus
- vīgintīvirātus
- vīgintīvirī
- vigor
- vigōrāns
- vigōrātus
- vīlēsco
- Vilia
- vīlic-
- vīlis
- vīlitās
- vīliter
- vīlla
- vīllāris
- vīllāticus
- vīllica
- vīllicātio
- vīllico 1
- vīllico 2
- vīllicor
- vīllicus
- villōsus
- vīllula
- vīllum
- villus
- vīluī
- vīmen
- vīmentum
- vīminālis
- Vīminālis
- vīminētum
- vīmineus
- vīnāceus
- Vīnālia
- vīnālis
- vīnārium
- vīnārius 1
- vīnārius 2
- vinca
- vincibilis
- vincio
- vinclum
- vinco
- vīnctio
- vīnctor
- vīnctūra
- vīnctus
- vinculātus
- vinculo
- vinculum
- Vindelicī
- Vindelicus
- vīndēmia
- vīndēmiālis
- vīndēmiātor
- vīndēmio
- vīndēmiola
- vīndēmitor
- Vindex
- vindex 1
- vindex 2
- vindicātio
- vindiciae
- vindico
- vindicta
- Vindobona
- Vindonissa
- vīnea
- vīneālis
- vīneārius
- vīneāticus
- vīneola
- vīnētum
- vīneus
- vīnibua
- vīnifer
- vīnito
- vīnitor
- vīnitōrius
- vinnulus
- vīnolentia
- vīnolentus 1
- vīnolentus 2
- vīnōsus
- vīnum
- vīnus
- vinxī
- vīn’
- vio
- viola
- violābilis
- violāceum
- violāceus
- violārium
- violārius
- violātio
- violātor
- violātrīx
- violēns
- violenter
- violentia
- >>
- Vindelic|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LBBL (4)
- Jokantas 1936
Vindelicī, ōrum m keltų kilmės tauta į pietus nuo Dūnojaus su vyriausiu miestu Augusta Vindelicorum, d. Augsburg.
- Kuzavinis 2007
- Vindelic|ī, ōrum m vindèlikai, keltų gentis tarp helvetų, Noriko, Alpių ir Dunojaus, T, H