- Agyrium
- āh
- Ahāla
- Aharna
- ahēn-
- ai
- Ajāx
- ājēns
- ain’
- ājo
- Ājus Locūtius
- al-
- āla
- Alabanda
- Alabandēnsēs
- Alabandēnsis
- Alabandēnus
- Alabandēus
- Alabandī
- Alabandīs
- Alabandus
- alabarchēs
- alabaster
- alabastrītēs
- alabastros
- alabastrum
- ālabrum
- alacer
- alacris
- alacritās
- alacriter
- Alamannī
- Alānī
- alapa
- ālārēs
- ālāriī
- ālāris
- ālārius
- ālātus
- alauda
- alba
- Alba 1
- Alba 2
- Albānī
- Albānia
- Albānum
- Albānus
- albārium
- albārius 1
- albārius 2
- albātus
- albēdo
- albēns
- Albēnsēs
- Albēnsis
- albeo
- albēsco
- Albiānus
- albicantius
- albicapillus
- Albicī
- albico
- albicolor
- albidulus
- albidus
- Albingaunī
- Albinovānus
- Albīnus
- albīnus 1
- albīnus 2
- Albiōn
- Albis
- albitūdo
- Albius
- albo
- albor
- Albrūna
- albūgo
- Albula
- Albulae
- albulus
- album
- albūmen
- albūmentum
- Albunea
- alburnum
- Alburnus
- alburnus
- albus
- Alcaeus
- Alcaicus
- Alcamenēs
- Alcathoē
- Alcathous
- alcē
- alcēdo
- alcēdōnia
- alcēs
- Alcēstē
- Alcēstis
- Alceus
- >>
- albāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Białą ſuknią noſzący, w bieli. Albatus, candidè veſtitus. Bałtaiupis, bałtarubis, bałtays rubays wilkis, ſic dicitur, wilkiet bałtas iupas. - Komźą noſzący ná ſobie, w komźą vbrány. Linteatus, albatus Sacerdos. Bałtarubis kunigas, bałtays rubays apwiłktas.
-
- Jokantas 1936
- albātus 3 [albus] baltai apsirengęs.
- Kuzavinis 2007
- albāt|us, a, um adj. [albus] baltaĩ apsireñgęs C, PM