- assellātus
- assello
- assellor
- assenēsco
- assēnsī
- assēnsio
- assēnsor
- assēnsus 1
- assēnsus 2
- assentātio
- assentātiuncula
- assentātor
- assentātōriē
- assentātrīx 1
- assentātrīx 2
- assentio
- assentior
- assentor
- assequor
- asser
- asserculus
- assero 1
- assero 2
- assertio
- assertor
- assertōrius
- assertrīx
- asservio
- asservo
- assessio
- assessor
- assessus
- assevēranter
- assevērātio
- assevēro
- assēvī
- assībilo
- assiccēsco
- assicco
- assideo
- assīdo
- assiduē
- assiduitās
- assiduō
- assiduus 1
- assiduus 2
- assīgnātio
- assīgnātor
- assīgnifico
- assīgno
- << >>
- assert|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Kuzavinis 2007
- assert|or, ōris m [2. assero] 1. jur. paskelbė́jas, pripažinė́jas (ko laisvu ar vergu) PJ;2. pretendeñtas (puellae L);3. prk.1) išvadúotojas, išgélbėtojas, apgynė́jas T, Se, Su;2) vėl. rėmė́jas, šaliniñkas CJ
- assert|or, ōris m [2. assero]