- asportātio
- asporto
- asprēdo
- asprētum
- aspritūdo
- aspulī
- aspulsus
- aspuo
- assa
- Assaracus
- assārius 1
- assārius 2
- assatūra
- assecla
- assectātio
- assectātor
- assector
- assecuē
- assecula
- assēcūrātio
- assecūtio
- assecūtor
- assecūtus
- assēdī
- assellātio
- assellātus
- assello
- assellor
- assenēsco
- assēnsī
- assēnsio
- assēnsor
- assēnsus 1
- assēnsus 2
- assentātio
- assentātiuncula
- assentātor
- assentātōriē
- assentātrīx 1
- assentātrīx 2
- assentio
- assentior
- assentor
- assequor
- asser
- asserculus
- assero 1
- assero 2
- assertio
- assertor
- assertōrius
- assertrīx
- asservio
- asservo
- assessio
- assessor
- assessus
- assevēranter
- assevērātio
- assevēro
- assēvī
- assībilo
- assiccēsco
- assicco
- assideo
- assīdo
- assiduē
- assiduitās
- assiduō
- assiduus 1
- assiduus 2
- assīgnātio
- assīgnātor
- assīgnifico
- assīgno
- assilio
- assimilātio
- assimilis
- assimiliter
- assimilo
- assimulātīcius
- assimulātio
- assimulātus
- assimulo
- assipondium
- assis 1
- assis 2
- assisa
- assisto
- assistrīx
- assitus 1
- assitus 2
- Assius
- asso
- associetās
- associo
- assoleo
- assolo
- assono
- Assōrīnī
- Assōrīnus
- >>
- assertōri|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLBB (5)
- Kuzavinis 2007
- assertōri|us, a, um adj. [assertor] vėl. 1. susìjęs sù išláisvinimu (līs CJ);2. prk. teĩgiamas Eccl
- assertōri|us, a, um adj. [assertor] vėl.