- co-
- Cōa
- coacervātio
- coacervo
- coacēsco
- coācta
- coāctē
- coāctilia
- coāctiliārius
- coāctilis
- coāctio
- coāctor
- coāctūra
- coāctus 1
- coāctus 2
- coacuī
- coadūno
- coaedifico
- coaequālēs
- coaequālis
- coaequo
- coaetāneus
- coāgmentātio
- coāgmento
- coāgmentum
- coāgulātio
- coāgulo
- coāgulum
- coalēsco
- coalitio
- coalitus
- coaluī
- coangusto
- coapto
- coarctātio
- coarcto
- coarguo
- coartātio
- coarto
- coax
- coaxo 1
- coaxo 2
- cōbītis
- Cōcalus
- Coccējus
- coccineus
- coccinum
- coccinus
- coccum
- coccus
- << >>
- coāgment|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: BLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
ſzpąga, Coagmentum in foribus. Suwara.
-
- Jokantas 1936
- coāgmentum, ī n [cōgo] surišimas, ryšys, jungtis coagmenta lapidum.
- Kuzavinis 2007
- coāgment|um, ī n [cōgo] ryšỹs, jungtìs Cs