- Cōdēta
- cōdex
- cōdicārius
- cōdicillus
- Codrus
- coēgī
- coel-
- Coelē
- Coelēsyria
- coemētērium
- coëmo
- coēmptio
- coēmptiōnālis
- coēmptor
- coēmptus
- coen-
- coenobiarcha
- coenobium
- coëo
- coepī
- coepio
- coepto
- coeptum
- coeptus
- coërceo
- coërcitio
- coërcitor
- coërcitus
- coërcui
- coetus
- Coeus
- coëxercito
- coëxsisto
- cōgitābilis
- cōgitābundus
- cōgitāmen
- cōgitāmentum
- cōgitātē
- cōgitātim
- cōgitātio
- cōgitātō
- cōgitātum
- cōgitātus
- cōgito
- cōgnātio
- cōgnātus 1
- cōgnātus 2
- cōgnitio
- cōgnitor
- cōgnitūra
- << >>
- coërcit|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLBB (4)
- Jokantas 1936
†coërcitor, ōris m [coērceo] tvarkos laikytojas, karinės drausmės šalininkas, drausmininkas.
- Kuzavinis 2007
- coërcit|or, ōris m [coërceo] tvarkõs (drausmė̃s) palaikýtojas; ~or dīsciplīnae mīlitāris Eu karìnės drausmė̃s palaikýtojas