- compīlo 1
- compīlo 2
- compingo
- Compitālia
- compitālicius
- compitālis
- compitum
- complaceo
- complānātio
- complānātor
- complāno
- complector
- complēmentum
- compleo
- complētus
- complexibilis
- complexio
- complexīvus
- complexo
- complexus 1
- complexus 2
- complicābilis
- complicātio
- complicātus
- complico
- complōdo
- complōrātio
- complōrātus
- complōro
- complōsī
- complōsus
- complūrēs
- complūriēs
- complūsculē
- complūsculī
- compluvium
- compondero
- compōno
- comportātio
- comporto
- compos
- compositē
- compositio
- compositor
- compositūra
- compositus
- composuī
- compōtātio
- compotio
- compōtor
- << >>
- complic|o, āre, āvī (uī), ātum (itum)
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Susiję: complicātus
- Sirvydas 1642
-
źwiiam ſznurek, nići. Complico, conuoluo, glomero, Suſuku, ſuwiiu.
-
- Jokantas 1936
- com-plico, plicuī (ir plicāvī), plicātum 1 [cnf. ex-plico, plecto, πλέκω] sulankstyti, suvynioti, sudėti epistulam; trop. part. complicātus 3 neaiškus, painus notio.
- Kuzavinis 2007
- complic|o, āre, āvī (uī), ātum (itum) vt [com + plico] 1. sulankstýti (epistulam C); suvynióti, susùkti (rudentem Pl); sudė́ti (armāmenta Pl); Diogenēs sē ~uit in dōliō Se Diogènas susìrietė statìnėje;2. prk. (su)páinioti, (pa)darýti neáiškų C;3. vėl. mat. dáuginti Ch
- complic|o, āre, āvī (uī), ātum (itum) vt [com + plico]