- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- dēfōrmātio
- dēfōrmia
- << >>
- dēfīnīt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Susiję: dēfīnio
- Sirvydas 1642
-
Pewna to, Deliberatũ eſt, certum, definitũ, conſtitutum. Tikra tieſa.
-
- Jokantas 1936
- dēfīnītus 3 (adv. -ē) [ptc. iš definio] apibrėžtas, ryškus, aiškus.
- Kuzavinis 2007
- dēfīnīt|us, a, um 1. part. perf. iš dēfīnio;2. adj. apibrė́žtas; konkretùs; áiškus, tikslùs C etc.
- dēfīnīt|us, a, um