- dēlāpsus 1
- dēlasso
- dēlātio
- dēlāto
- dēlātor
- dēlātōrius
- dēlātro
- dēlātūra
- dēlātus
- dēlēbilis
- dēlectābilis
- dēlectābiliter
- dēlectāmentum
- dēlectātio
- dēlecto
- dēlectus 1
- dēlectus 2
- dēlēgātio
- dēlēgī
- dēlēgo
- dēlēnificus
- dēlēnīmentum
- dēlēnio
- dēlēnītor
- dēleo
- dēlētīcius
- dēlētio
- dēlētrīx
- dēlētus 1
- dēlētus 2
- dēlēvī
- dēlēvo
- Dēlia
- Dēliacus
- dēlīberābundus
- dēlīberātio
- dēlīberātīvus
- dēlīberātor
- dēlīberātus
- dēlībero
- dēlībo
- dēlibro
- dēlibuo
- dēlibūtus
- dēlicātē
- dēlicātus
- dēliciae
- dēliciolae
- dēlicium
- dēlico
- dēlictum
- dēlictus
- dēlicuī
- dēlicus
- dēlicuus
- dēligo 1
- dēligo 2
- dēlīnctus
- dēlīneo
- dēlingo
- dēlīnio
- dēlīnītio
- dēlinquo
- dēlīnxī
- dēliquēsco
- dēlīquī
- dēliquiae
- dēliquio
- dēliquium
- dēliquo
- dēliquus
- dēlīrāmentum
- dēlīrātio
- dēlīrium
- dēlīro
- dēlīrus
- dēlitēsco
- dēlītigo
- dēlitīsco
- dēlituī
- Dēlium
- Dēlius 1
- Dēlius 2
- dēlocātio
- dēlongē
- Dēlos
- Delphī
- Delphicus
- delphīn
- delphinium
- delphīnus
- delta
- dēlūbrum
- dēlucto
- dēluctor
- dēlūdifico
- dēlūdo
- dēluī
- dēlumbis
- dēlumbo
- dēluo
- >>
- dēlict|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Broię. Facio ſcelus, cõmitto delictum, conſciſco facinus. Piktay darau, piktauiu. - Grzeſzę, Pecco, delinquo, admitto noxam, delictum, culpam, committo facinus, obſtringo me ſcelere, incurro in crimen. Nuſidemi, praſtoiu, praźingiu, daſiłeydźiu piktibes, impuołu kałten.
- Przeſtępſtwo, Contra legem factum, com[m]iſſum, delictum. praźingimas tieſes.
- wyſtępek, Delictum, commiſſum. Nuſideimas praźunga.
-
- Jokantas 1936
- dēlictum, ī n [delinquo] nusižengimas, kaltė, klaida committere; d. admittere in se T; eius delicti reus.
- Kuzavinis 2007
- dēlict|um, ī n [dēlinquo] nusižengìmas, kaltė̃ Pl; klaidà H; ◊ jur. corpus ~ī CJ daiktìnis nusikaltìmo įródymas