- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- << >>
- dēmulc|eo, ēre; mulsī, mulsum (mulctum)
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Jokantas 1936
dē-mulceo, —, mulsum ir mulctum 2 glostyti dorsum equis L.
- Kuzavinis 2007
- dēmulc|eo, ēre; mulsī, mulsum (mulctum) vt [dē + mulceo] 1. (pa)glóstyti (alicuī caput Te);2. (pa)laižýti (linguā manūs alicūjus AG);3. (pa)mylúoti, (pa)glamonė́ti (aliquem AG)
- dēmulc|eo, ēre; mulsī, mulsum (mulctum) vt [dē + mulceo]