- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- denticulus
- dentifer
- dentifricium
- dentilegus
- dentio
- dentiscalpium
- dentītio
- dēnūbo
- dēnūdātio
- dēnūdo
- dēnumerātio
- dēnumero
- dēnūntiātio
- dēnūntiātīvus
- dēnūntio
- dēnuō
- Dēō
- Dēōis
- Dēōius
- deonero
- deoperio
- deorsum
- deorsus
- deōsculor
- dēpacīscor
- dēparcus
- dēpāsco
- dēpāscor
- >>
- dēnōmināti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBLBA (6)
- Sirvydas 1642
-
Názwánie od czego. Denominatio, agnominatio. Praminimas.
-
- Kuzavinis 2007
- dēnōmināti|o, ōnis f [dēnōmino] 1. pavadìnimas, pavadìnimo suteikìmas CTh;2. ret. metonìmija (vieno žodžio pakeitimas kitu žodžiu) Q;3. gram. vedinỹs, išvestìnis žõdis VL
- dēnōmināti|o, ōnis f [dēnōmino]