- DERIC
- dērīdeo
- dērīdiculum
- dērīdiculus
- dērigēsco
- dērigo
- dēriguī
- dēripio
- dērīsī
- dērīsio
- dērīsor
- dērīsōrius
- dērīsus 1
- dērīsus 2
- dērīvātio
- dērīvātīvus
- dērīvo
- dērōdo
- dērogātio
- dērogo
- dērōsus
- Dertōna
- dēruī
- dēruncino
- dēruo
- dērupta
- dēruptus
- dērutus
- Dēs.
- dēsacro
- dēsaevio
- dēsalto
- dēscendo
- dēscēnsio
- dēscēnsus 1
- dēscēnsus 2
- dēscīsco
- dēscobīno
- dēscrībo
- dēscrīptē
- dēscrīptio
- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- << >>
- dērupt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
dē-ruptus 3 su comp. [ptc. iš nevart. derumpo] status, staigus ripa L; subst. dērupta, ōrum n pakriūtės, atskardžiai, pakriaušės.
- Kuzavinis 2007
- dērupt|us, a, um adj. [dē + rumpo] (comp. ~ior L) statùs, staigùs, skardìngas, nuoskardùs (rīpa L)