- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- dēterminātio
- dētermino
- dētero
- dēterreo
- dēterrimus
- dēterritus
- dēterruī
- dētersī
- dētersio
- dētersus
- dētestābilis
- dētestātio
- dētestātus
- dētestor
- dētēxī
- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- << >>
- dētestābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLLBB (5)
- Jokantas 1936
detestābilis, e [detestor] bjaurus, šlykštus, pasibjaurėtinas, baisus.
- Kuzavinis 2007
- dētestābil|is, e adj. [dētestor] bjaurùs, šlykštùs (homo C); pasibjaurė́tinas (scelus C); baisùs, nepakeñčiamas (ōmen C; vōx Su)