- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- dētrīmentum
- dētrītus 1
- dētrītus 2
- dētrīvī
- dētrūdo
- dētruncātio
- dētrunco
- dētrūsī
- dētrūsio
- dētrūsus
- dētulī
- dētumēsco
- dētundo
- dēturbo
- dēturpo
- Deucaliōn
- Deucaliōnēus
- deūnx
- deūro
- deus
- deussī
- deustio
- deustus
- deūtor
- dēvāsto
- dēveho
- dēvello
- dēvēlo
- dēveneror
- dēvenio
- dēverbero
- << >>
- dētruncāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLBA (5)
- Sirvydas 1642
-
Obćinánie, Detruncatio ramorum, frondatio, putatio, amputatio. Apkirtimas, apgeneimas ſzaku. - Sćinánie czegokolwiek, Detruncatio, Nukirtimas.
-
- Kuzavinis 2007
- dētruncāti|o, ōnis f [dētrunco] nukapójimas, nugenė́jimas (rāmōrum PM); nukirtìmas (membrī Ter)