- dīlāpsus
- dīlargior
- dīlātātio
- dīlātātor
- dīlātio
- dīlāto
- dīlātor
- dīlātōrius
- dīlātus
- dīlaudo
- dīlēctio
- dīlēctor
- dīlēctus 1
- dīlēctus 2
- dīlēctus 3
- dīlēxī
- dīlīdo
- dīligēns
- dīligenter
- dīligentia
- dīligibilis
- dīligo
- dīliquēsco
- dīlōrīco
- dīlūceo
- dīlūcēsco
- dīlūcidē
- dīlūciditās
- dīlūcido
- dīlūcidus
- dīlūculat
- dīlūculum
- dīlūdium
- dīluo
- dīlūtio
- dīlūtum
- dīlūtus
- dīluviālis
- dīluviēs
- dīluvio 1
- dīluvio 2
- dīluvium
- dīlūxī
- dīmachae
- dīmadēsco
- dīmāno
- dīmēnsio
- dīmēnsor
- dīmēnsum
- dīmēnsus
- << >>
- dīlūc|eo, ēre
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Jokantas 1936
dī-lūceo 2 būti šviesiam, nušviestam; trop. (pa)aiškėti fraus dilucere coepit L.
- Kuzavinis 2007
- dīlūc|eo, ēre vi [dis + lūceo] 1. bū́ti šviesiám (aiškiám) L;2. prk. (pa)aiškė́ti; fraus ~ēre coepit L klastà aiškė́ja
- dīlūc|eo, ēre vi [dis + lūceo]