- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- dissolūbilis
- dissolūtē
- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- dissors
- dissuādeo
- dissuāsio
- dissuāsor
- dissuāsōrius
- dissuāsus
- dissuī
- dissulto
- dissultus
- dissuo
- dissupo
- dissūtus
- distābēsco
- distaedet
- distantia
- distendo
- distentio
- distentus 1
- distentus 2
- distentus 3
- distermino
- distichon
- distīnctē
- distīnctio
- distīnctīvus
- distīnctus 1
- distīnctus 2
- distineo
- distinguo
- distinuī
- distīnxī
- disto
- distorqueo
- distortio
- distortor
- distortus
- distractio
- distractus
- distraho
- distribuo
- distribūtē
- distribūtio
- distribūtīvus
- distribūtor
- distribūtus
- districtio
- districtus 1
- districtus 2
- distringo
- distulī
- disturbātio
- disturbo
- dīte
- dītēsco
- dīthyrambicus
- dīthyrambus
- dītiae
- dītifico
- ditio
- dītior
- Dītis
- dītis 1
- dītis 2
- dītissimus
- dītius
- dīto
- diū 1
- diū 2
- dīum
- diūrēticus
- diurnārius
- diurnātim
- diurnē
- diurno
- diurnum
- diurnus
- dīus 1
- diūs 2
- diūtinē
- diūtinus
- diūtissimē
- diūtius
- diūturnitās
- diūturnus
- dīva
- Dīvālia
- dīvārico
- dīvello
- >>
- distract|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: distraho
- Sirvydas 1642
-
Rozerwány ieſtem, Diſtractus ſum, diſtrahor, diſtineor animo. Pertrauktas eſmi.
-
- Kuzavinis 2007
- distract|us, a, um 1. part. perf. iš distraho;2. adj. (comp. ~ior Lu, sup. ~issimus VP)1) suskáldytas Lu;2) užsiė̃męs VP
- distract|us, a, um