- diū 1
- diū 2
- dīum
- diūrēticus
- diurnārius
- diurnātim
- diurnē
- diurno
- diurnum
- diurnus
- dīus 1
- diūs 2
- diūtinē
- diūtinus
- diūtissimē
- diūtius
- diūturnitās
- diūturnus
- dīva
- Dīvālia
- dīvārico
- dīvello
- dīvēnditio
- dīvēndo
- dīverbero
- dīverbium
- dīversē
- dīversitās
- dīversor
- dīversōrium
- dīversus
- dīverticulum
- dīvertium
- dīverto
- dīves 1
- dīves 2
- dīvexo
- dīvexus
- Dīviciācus
- dīvidendus 1
- dīvidendus 2
- dīvidia
- dīvido
- dīviduitās
- dīviduus
- dīvīna
- dīvīnālis
- dīvīnātio
- dīvīnātor
- dīvīnātrīx
- dīvīnē
- dīvīnitās
- dīvīnitus
- dīvīno
- dīvīnum
- dīvīnus 1
- dīvīnus 2
- Dīvio
- dīvīsē
- dīvīsī
- dīvīsibilis
- dīvīsim
- dīvīsio
- dīvīsor
- dīvīsus 1
- dīvīsus 2
- Dīvitiācus
- dīvitiae
- dīvitior
- dīvitissimus
- dīvito
- Dīvodūrum
- dīvolgo
- dīvolsus
- dīvorsus
- dīvortium
- dīvorto
- dīvulgātio
- dīvulgātus
- dīvulgo
- dīvulsī
- dīvulsus
- dīvum
- dīvus 1
- dīvus 2
- dīxī
- dō
- doceo
- dochmius
- docibilis
- docilis
- docilitās
- doctē
- doctī
- doctor
- doctrīna
- doctrīnālis
- doctrīx
- doctus
- docuī
- documentum
- >>
- dīvīnē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Jokantas 1936
dīvīnus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [divus]
a) dieviškas honores; scelera divina L nusikaltimai prieš dievus; res divina arba res divinae šventimas, atnašavimas; res divinae kartais gamta; iura divina atque humana moralės įstatymai bei žmonių nuostatai.b) dievų įkvėptas, nujaučiąs ateitį, pranašingas appropinquante morte animus est multo divinior; *vates; divina futuri scientia; *avis d. imbrium; divine dievišku įkvėpimu: subst. dīvīnus, ī m žynys, ateities spėjėjas, pranašas.c) trop. dangiškas, labai dailus, puikus, nepaprastas, neregėtas, kilnus, dieviškas homo in dicendo; dona divinissima; nihil ratione divinius; domus.
- Kuzavinis 2007
- dīvīnē adv. [1. dīvīnus] 1. diẽviškai Pl;2. prãnašiškai C;3. prk. diẽviškai, tobulaĩ, puĩkiai C
- dīvīnē adv. [1. dīvīnus]