- dōnātio
- dōnātīvum
- dōnātor
- dōnātrīx
- dōnec
- dōneque
- dōnicum
- dōno
- dōnum
- Donūsa
- dorcas
- Dōrēs
- Dōricē
- Dōricus
- Dōriēnsēs
- Dōris
- Dōrius
- dormio
- dormīsco
- dormītātio
- dormītātor
- dormītio
- dormīto
- dormītor
- dormītōrium
- dormītōrius
- dōron
- dorsālis
- dorsuālia
- dorsuālis
- dorsum
- dorsuōsus
- dorsus
- Dorylaeum
- Dorylēnsēs
- doryphorus
- dōs
- Dossēnus
- dossuārius
- dōtālicium
- dōtālis
- dōtātus
- dōto
- Dōtō
- drachma
- drachuma
- drachumisso
- draco
- Draco 1
- Draco 2
- dracōnigena
- drama
- Drancae
- Dranciānī
- Drangae
- Drangiānī
- drāpeta
- Dravus
- drepanis
- Drepanītānī
- Drepanītānus
- Drepanum
- dromas
- dromedārius
- Druentia
- Druidae
- Druidēs
- drungus
- druppa
- Drūsiānus
- Drūsilla
- Drūsīnus
- Drūsus
- Dryades
- Dryopē
- Dryopes
- dryopteris
- drypetis
- duālis 1
- duālis 2
- duālitās
- dubiē
- dubietās
- Dūbis
- dubitābilis
- dubitāns
- dubitanter
- dubitātio
- dubitātīvus
- dubito
- dubium
- dubius
- ducālis
- ducātio
- ducātor
- ducātrīx
- ducātus
- ducēnārius 1
- ducēnārius 2
- ducēnī
- ducentēsima
- >>
- dracōnigen|a, ae m, f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji arba moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLBBB (5)
- Jokantas 1936
dracōnigena, ae m f [draco — gigno] iš drakono kilęs.
- Kuzavinis 2007
- dracōnigen|a, ae m, f [draco + gigno] kìlęs (kìlusi) ìš drakòno; ~a urbs O miẽstas, kìlęs ìš drakòno (Bojotijos Tebai, pagal mitą, buvę pastatyti karių, kilusių iš pasėtų drakono dantų)