- ēgregiē
- ēgregium
- ēgregius
- ēgressus 1
- ēgressus 2
- ēgurgito
- ehem
- eheu
- eho
- ehodum
- ei
- eia
- ējāculor
- ējicio
- ējēcī
- ējectāmentum
- ējectīcius
- ējectio
- ējecto
- ējectūra
- ējectus 1
- ējectus 2
- ējer-
- ējero
- ējulātio
- ējulātus
- ējulo
- ējūrātio
- ējūro
- ējusdemmodī
- ējusmodī
- ēlābor
- ēlabōrātē
- ēlabōrātio
- ēlabōrātus
- ēlabōro
- Elaea
- ēlāmentābilis
- ēlanguēsco
- ēlāpsus
- ēlātē
- Elatēius
- ēlātio
- ēlātīvus
- ēlātro
- ēlātus
- ēlautus
- Elaver
- ēlavo
- Elea
- << >>
- ējulāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLBA (5)
- Susiję: ējulātus
- Sirvydas 1642
-
Nárzekánie, Lamentum, eiulatus, eiulatio, plãctus. Rauduoimas.
-
- Jokantas 1936
- ēiulātio, ōnis f ir -tus, ūs m [eiulo] raudojimas, vaitojimas, verkimas balsu.
- Kuzavinis 2007
- ējulāti|o, ōnis f [ējulo] raudójimas, vaitójimas; aimanãvimas C, Se