- fīnītor
- fīnītus
- fīnxī
- fīo
- fīrmāmen
- fīrmāmentum
- Fīrmānī
- Fīrmānus
- fīrmātor
- fīrmē
- Fīrmicus
- fīrmitās
- fīrmiter
- fīrmitūdo
- fīrmo
- Fīrmum
- fīrmus
- fiscālis
- fiscella
- fiscina
- fiscus
- fissilis
- fissio
- fissum
- fissūra
- fissus
- fistūca
- fistula
- fistulātor
- fistulātus
- fistulōsus
- fīsus
- fīxī
- fīxus
- flābellifera
- flābellum
- flābilis
- flābrum
- flacceo
- flaccēsco
- flaccidus
- Flaccus
- flaccus
- flagellātio
- flagellātor
- flagello
- flagellum
- flāgitātio
- flāgitātor
- flāgitiōsē
- flāgitiōsus
- flāgitium
- flāgito
- flagrāns
- flagranter
- flagrantia
- flagrio
- flagro
- flagrum
- flāmen 1
- flāmen 2
- flāminia
- Flāminiānus
- flāminica
- Flāminīnus
- flāminium
- Flāminius
- flamma
- flammēsco
- flammeum
- flammeus
- flammidus
- flammifer
- flammiger
- flammo
- flammula
- flāmōnium
- flātor
- flātūra
- flātus
- flāvēns
- flāveo
- flāvēsco
- Flāviānus
- flāvicomāns
- flāvidus
- Flāvīna
- Flāvīnius
- Flāvius
- flāvus 1
- flāvus 2
- flēbilis
- flēbiliter
- flecto
- flegmina
- flēmina
- fleo
- flētus 1
- flētus 2
- flēvī
- Flēvum castellum
- >>
- flāgitiōs|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBLB (5)
- Jokantas 1936
flāgitiōsus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [flagitium] negarbingas, begėdiškas, bjaurus homo, vita, socordia S.
- Kuzavinis 2007
- flāgitiōs|us, a, um adj. [flāgitium] (comp. ~ior S, sup. ~issimus C) negarbìngas, begė́diškas, bjaurùs (vīta; homo C)