- Fundānius
- Fundānus
- fundātio
- fundātor
- fundātus
- Fūndī
- fundibulārius
- fundito
- funditor
- funditus
- fundo 1
- fundo 2
- fundula
- fundus
- fūnebria
- fūnebris
- fūnerālis
- fūnerārius
- fūnereus
- fūnero
- fūnesto
- fūnestus
- fungīnus
- fungo
- fungor
- fungōsus
- fungulus
- fungus
- fūniculus
- fūnis
- fūnus
- fuo
- fūr
- fūrācissimē
- fūrācitās
- fūrāciter
- fūrātim
- fūrātor
- fūrātrīna
- fūrāx
- furca
- furcifer
- furcilla
- furcillātus
- furcillo
- furcōsus
- furcula
- furculōsus
- furēns
- furenter
- furfur
- furfureus
- furfurōsus
- furia
- Furiae
- furiālis
- furiāliter
- Fūriānī
- furibundus
- Fūrīna
- Fūrīnālia
- fūrīnus
- furio
- furiōsē
- furiōsus
- Fūrius
- furnāceus
- furnāria
- furnārius
- Furnius
- furnus
- furo
- fūror 1
- furor 2
- fūrtificus
- fūrtim
- fūrtīvē
- fūrtīvus
- fūrtō
- fūrtum
- fūrunculus
- furvus
- fuscātor
- fuscina
- fuscinula
- fuscitās
- fusco
- fuscus
- Fuscus
- fūsē
- fūsilis
- fūsio
- fūsor
- fūsōrium
- fūsōrius
- fūsticulus
- fūstīgo
- fūstis
- fūstuārium
- fūsūra
- fūsus 1
- >>
- furfur, is m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Otręby od mąki, Furfur, m. canicæ, arum, apluda. Selinos. - Otręby w głowie, Furfures. porrigo, f. Płeyſkanos.
-
- Jokantas 1936
- furfur, uris m sėlynos.
- Kuzavinis 2007
- furfur, is m 1. kẽvalas, lùkštas PM;2. ppr. pl. ~ēs sė́lenos (frūmentī Pl)
- furfur, is m