- immitto
- immīxtus
- immō
- immōbilis
- immōbilitās
- immōbiliter
- immoderātē
- immoderātio
- immoderātus
- immodestē
- immodestia
- immodestus
- immodicē
- immodicus
- immodulātus
- immoenis
- immolātio
- immolātor
- immōlītus
- immolo
- immōrigerus
- immorior
- immoror
- immorsus
- immortālis
- immortālitās
- immortāliter
- immortuus
- immōtus
- immūgio
- immulgeo
- immunditia
- immunditiēs
- immundus
- immūnio
- immūnis
- immūnitās
- immūnītus
- immurmuro
- immūtābilis 1
- immūtābilis 2
- immūtābilitās
- immūtābiliter
- immūtātio
- immūtātus 1
- immūtātus 2
- immūtēsco
- immūto
- immūtuī
- Imp.
- << >>
- immortāl|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Nieśmiertelny, Jmmortalis, Ne mirſztus.
-
- Jokantas 1936
- im-mortālis, e (adv -iter) a) nemirštamas, nemirtingas animus, deus; *iecur nemirtingojo kepenys; subst. ex immortali procreati.b) trop. nepraeinamas, amžinas gloria, memoria, laus, auctoritas; immortalem fieri S amžinai pagarsėjusiu tapti.
- Kuzavinis 2007
- immortāl|is, e adj. [2. in + mortālis] 1. nemirtìngas (animus, deus C);2. prk.1) ámžinas, neišnỹkstantis (memoria N);2) begalìnis; ~ēs grātiās ago C àš bè gãlo dėkìngas
- immortāl|is, e adj. [2. in + mortālis]