- immūtātus 1
- immūtātus 2
- immūtēsco
- immūto
- immūtuī
- Imp.
- impācātus
- impāctus
- impallēsco
- impār
- imparātus
- imparilis
- imparilitās
- imparitās
- impariter
- imparticipābilis
- imparticipātus
- impartio
- impassibilis
- impassibilitās
- impāstus
- impatibilis
- impatiēns
- impatienter
- impatientia
- impavidē
- impavidus
- impeccābilis
- impedīmentum
- impedio
- impedītio
- impedito
- impedītus
- impēgī
- impello
- impendeo
- impendī
- impendiō
- impendium
- impendo
- impenetrābilis
- impēnsa
- impēnsē
- impēnsō
- impēnsus
- imperātīvus
- imperātor
- imperātōrius
- imperātrīx
- imperātum
- imperceptus
- imperco
- impercussus
- imperditus
- imperfectē
- imperfectio
- imperfectus
- imperfossus
- imperiālis
- imperiōsē
- imperiōsus
- imperītē
- imperītia
- imperito
- imperītus
- imperium
- imperjūrātus
- impermissus
- impero
- imperpetuus
- impersōnālis
- imperspicuus
- imperterritus
- impertinēns
- impertio
- impertior
- imperturbātus
- impervius
- impes
- impetibilis
- impetīginōsus
- impetīgo
- impeto
- impetrābilis
- impetrātio
- impetrātus
- impetrio
- impetro
- impetuōsē
- impetuōsus
- impetus
- impexus
- impiē
- impietās
- impiger
- impigrē
- impigritās
- impilia
- impingo
- impio
- impium
- >>
- impercept|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Niepoiętny, niepoięty. Incomprehenſibilis, imperceptus, difficilis cognitu. Neſupraſtinas, neapimamas.
-
- Jokantas 1936
- im-perceptus 3 [ptc. iš percipio] nepažintas, nežinomas.
- Kuzavinis 2007
- impercept|us, a, um adj. [2. in + perceptus] (comp. ~ior AG) 1. nepagáutas, nepažìntas, nežìnomas (mendācium O);2. nesuprañtamas, nesuvókiamas AG
- impercept|us, a, um adj. [2. in + perceptus] (comp. ~ior AG)