- ingemīsco
- ingemo
- ingemuī
- ingenerātio 2
- ingenero
- ingeniātē
- ingeniātus
- ingeniculo
- ingeniōsē
- ingeniōsus
- ingenitus 1
- ingenitus 2
- ingenium
- ingēns
- ingenuē
- ingenuī
- ingenuitās
- ingenuus
- ingero
- ingestābilis
- ingestus
- ingigno
- inglōrius
- ingluttio
- ingluviēs
- ingrandēsco
- ingrātē
- ingrātia
- ingrātificus
- ingrātiīs
- ingrātīs
- ingrātitūdo
- ingrātus
- ingravātē
- ingravātio
- ingravēsco
- ingravo
- ingredior
- ingressio
- ingressus 1
- ingressus 2
- ingruo
- inguen
- ingurgito
- ingustābilis
- ingustātus
- inhabilis
- inhabilitās
- inhabitābilis
- inhabitantēs
- inhabito
- inhaereo
- inhaerēsco
- inhaesī
- inhaesus
- inhālo
- inhiātio
- inhibeo
- inhibitio
- inhio
- inhonestāmentum
- inhonestē
- inhonesto
- inhonestus
- inhonōrātus
- inhonōro
- inhonōrus
- inhorreo
- inhorrēsco
- inhospitālis
- inhospitālitās
- inhospitus
- inhūmānē
- inhūmānitās
- inhūmāniter
- inhūmānus
- inhūmātus
- inhūmigo
- inibī
- injicio
- injēcī
- injectio
- injecto
- injectus 1
- injectus 2
- iniēns
- inigo
- inimīca
- inimīcālis
- inimīcē
- inimīciter
- inimīcitia
- inimīco
- inimīcor
- inimīcus 1
- inimīcus 2
- inimitābilis
- ininterpretābilis
- inīquē
- inīquitās
- inīquum
- >>
- inhabit|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: BBBA (4)
- Jokantas 1936
in-habito 1 apgyventi; subst. inhabitantēs, ium m gyventojai.
- Kuzavinis 2007
- inhabit|o, āre, āvī, ātum vt [1. in + habito] apgyvénti (aliquam rem O); gyvénti (in aliquā rē Ap)