- Inōus
- inp-
- inquam
- inquiēs 1
- inquiēs 2
- inquiētātio
- inquiētātor
- inquiēto
- inquiētūdo
- inquiētus
- inquilīnus
- inquināmentum
- inquinātē
- inquinātio
- inquinātus
- inquino
- inquio
- inquīro
- inquīsītē
- inquīsītio
- inquīsītor
- inquīsītus 1
- inquīsītus 2
- inquīsīvī
- inquit
- inr-
- īnsalūber
- īnsalūbris
- īnsalūtātus
- īnsānābilis
- īnsānē
- īnsānia
- īnsānio
- īnsānitās
- īnsānus
- īnsatiābilis
- īnsatiābilitās
- īnsatiābiliter
- īnsatietās
- īnsaturābilis
- īnsaturābiliter
- īnscendo
- īnscēnsio
- īnscēnsus 1
- īnscēnsus 2
- īnsciēns
- īnscienter
- īnscientia
- īnscītē
- īnscītia
- << >>
- īnsalūb|er, ris, re
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas; kaip acer, acris), 3 galūnių. Skiemenys: LBLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Niezdrowy, zdrowiu ſzkodzący. Grauis, inſalubris. Ne ſweykas.
-
- Jokantas 1936
- †īn-salūber, bris, bre ir īn-salūbris, e su comp. ir sup. nesveikas cibus, aqua, tempus.
- Kuzavinis 2007
- īnsalūb|er, ris, re adj. [2. in + salūber] (comp. ~rior CR, sup. ~errimus Se) 1. nesveĩkas, kenksmìngas (cibus CR);2. prk. nenaudìngas, nepelnìngas, nuostolìngas (colōnō PM)
- īnsalūb|er, ris, re adj. [2. in + salūber] (comp. ~rior CR, sup. ~errimus Se)