- Menoetius
- mēns
- Mēns
- mēnsa
- mēnsālis
- mēnsārius
- mēnsātim
- mēnsio
- mēnsis
- mēnsor
- mēnsōrium
- mēnsōrius
- mēnstruālis
- mēnstruum
- mēnstruus
- mēnsula
- mēnsulārius
- mēnsūra
- mēnsūrābilis
- mēnsūrātio
- mēnsūrātor
- mēnsūrnus
- mēnsūro
- mēnsus
- menta
- mentagra
- mentālis
- mentālitās
- mentastrum
- mentha
- mentiēns
- mentio
- mentior
- mentītio
- mentītus
- Mentor
- Mentoreus
- mentula
- mentum
- meo
- meōpte
- mephītis
- Mephītis
- mēpte
- merācē
- merāclus
- merāculus
- merācus
- mercābilis
- mercālis
- << >>
- ment|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Susiję: mentha
- Sirvydas 1642
-
Miętká domowa. Mẽta, mintha. Meta.
-
- Jokantas 1936
- menta (mentha), ae f [μίνθη] mėta.
- Kuzavinis 2007
- ment|a, ae f [gr.] bot. mėtà Ca, O