- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- oboediēns
- oboedienter
- oboedientia
- oboedio
- oboleo
- obolus
- oborior
- obortus 1
- obortus 2
- obraucātus
- obrēpo
- obrēpto
- obrēptus
- obrigēsco
- obrōdo
- obrogātio
- obrogo
- obrubēsco
- obruo
- obrussa
- obrutus
- obs-
- obsaepio
- obscēna
- obscēnē
- obscēnitās
- obscēnus
- obscūrātio
- obscūrē
- obscūritās
- obscūro
- obscūrum
- obscūrus
- obsecrātio
- >>
- obmūtēsc|o, ere; mūtuī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLLA (4)
- Sirvydas 1642
-
oniemieć, Immuteſcere, obmuteſcere elinguis & mutus fio. Aźutilſtu. - Vmilknąć, zamilknąć. Obmuteſco, conticeſco. Nutiłu, nutilſtu.
-
- Jokantas 1936
- ob-mūtēsco, mūtuī 3 netekti žado, nutilti obmutuit et concidit L; *dolore iš skausmo; obmutuit lingua; trop. obmutuit corporis dolor; de me nulla obmutescet vetustas; subito eloquentia obmutuit.
- Kuzavinis 2007
- obmūtēsc|o, ere; mūtuī vi [ob + mūtēsco] netèkti žãdo; nutìlti; liáutis; dolor obmūtuit C skaũsmas nurìmo