- obtūtus
- obumbro
- obūnctus
- obuncus
- obundo
- obustus
- obvāgio
- obvallo
- obvenientia
- obvenio
- obventio
- obverbero
- obversor
- obverto
- obviam
- obvigilo
- obvio
- obvius
- obvolūtio
- obvolūtus
- obvolvo
- obvorto
- oc-
- occa
- occaeco
- occallātus
- occallēsco
- occano
- occanto
- occāsio
- occāsiuncula
- occāsus 1
- occāsus 2
- occātio
- occātor
- occavus
- occecinī
- occēdo
- occento
- occentus
- occēpī
- occepto
- occeptus
- occessī
- occidēns 1
- occidēns 2
- occīdēns 3
- occidentālis
- occīdī 1
- occidī 2
- occīdio
- occīdo 1
- occido 2
- occiduus
- occillo
- occino
- occipio
- occipitium
- occiput
- occīsio
- occīsor
- occīsus
- occlāmito
- occlūdo
- occlūsus
- occo
- occoepī
- occrēsco
- occubitus 1
- occubitus 2
- occubo
- occubuī
- occucurrī
- occulco
- occulo
- occultātē
- occultātio
- occultātor
- occultātus
- occultē
- occultim
- occulto 1
- occultō 2
- occultum
- occultus
- occuluī
- occumbo
- occupātio
- occupātus
- occupo
- occurro
- occursāculum
- occursātio
- occursio
- occursito
- occurso
- occursus 1
- occursus 2
- Ōceanicus
- Ōceanis
- Ōceanītis
- >>
- occīdi|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBA (4)
- Jokantas 1936
occīdio, ōnis f [1. occīdo] išžudymas, išnaikinimas occidione occidere equitatum išgalabyti iki vienam, visiškai išnaikinti; †occidione occumbere būti visiškai išnaikintam.
- Kuzavinis 2007
- occīdi|o, ōnis f [1. occīdo] išžùdymas, išnaikìnimas, sunaikìnimas, skerdỹnės; ~ōne caedere Ju (occīdere L) iškapóti visùs ikì víeno, vìsiškai išnaikìnti; ~ōne occumbere T bū́ti vìsiškai sunaikìntam