- ostentum
- ostentus 1
- ostentus 2
- ōsteum
- Ōstia
- ōstiāria
- ōstiārium
- ōstiārius 1
- ōstiārius 2
- ōstiātim
- Ōstiēnsis
- ōstiolum
- ōstium
- ostrea
- ostreum
- ostrifer
- ostrīnus
- Ostrogothī
- ostrum
- ōsus
- Otho
- Othōniānus
- Othryadēs
- Othrys
- ōtiolum
- ōtior
- ōtiōsē
- ōtiōsitās
- ōtiōsus
- ōtis
- ōtium
- ōtopeta
- ōtus
- OV
- ōvālis
- ovātio
- ōvātus 1
- ovātus 2
- ovātus 3
- oviāria
- oviārius
- ovicula
- Ovidiānus
- Ovidius
- ovīle
- ovīlio
- ovīlis
- ovilla
- ovillus
- ovīna
- << >>
- ōti|or, ārī, ātus sum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Nie zabawny, Vacuus curis, occupatione, otior. Nuliekus. - Proźnuię, Otior, ferior, vaco. pateykiu dikau-iu.
-
- Jokantas 1936
- ōtior 1 [otium] ilsėtis, būti dykam se Syracusas otiandi, non negotiandi causā contulit.
- Kuzavinis 2007
- ōti|or, ārī, ātus sum dep. vi [ōtium] ilsė́tis, bū́ti laisvám nuõ darbų̃, turė́ti laĩsvo laĩko; domesticus ~or H namiẽ àš mė́gaujuos laisvãlaikiu