- proāgorus
- proauctor
- proavia
- proavītus
- proavus
- proba
- probābilis
- probābilitās
- probābiliter
- probātio
- probātīvus
- probātor
- probātus
- probē
- probitās
- probo
- proboscis
- probrōsē
- probrōsitās
- probrōsus
- probrum
- probus
- Prōc.
- Proca
- procācitās
- procāciter
- prōcancellārius
- Procās
- procātio
- procāx
- prōcēdo
- procella
- procello
- procellōsus
- procerēs
- prōcēritās
- prōcērus
- prōcessī
- prōcessio
- prōcessus 1
- prōcessus 2
- Prochyta
- prōcidentia
- prōcido
- prōciduus
- prōcīnctus 1
- prōcīnctus 2
- prōcingo
- prōclāmātio
- prōclāmātor
- >>
- prōclām|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Obwoływam co, Proclamo aliquid, promulgo, edico, pronuncio. Apſzaukiu.
-
- Jokantas 1936
- prō-clāmo 1 šaukti, rėkti.
- Kuzavinis 2007
- prōclām|o, āre, āvī, ātum [prō + clāmo] 1. (pa)skélbti, (pa)gársinti; praeco ~āvit Pt šauklỹs paskélbė;2. šaũkti, rė̃kti (prō aliquō L)
- prōclām|o, āre, āvī, ātum [prō + clāmo]