- superjaceo
- superjacio
- superimmineo
- superimpendeo
- superimpōno
- superincidēns
- superincido 1
- superincīdo 2
- superincrēsco
- superincubāns
- superincubo
- superincumbo
- superindūco
- superinductio
- superinduo
- superinfundo
- superingero
- superingredior
- superinjicio
- superīnsterno
- superintego
- superior
- superjūmentārius
- superlābor
- superlātio
- superlātīvus 1
- superlātīvus 2
- superlātus
- superlīmināre
- supermando
- superna
- supernātūrālis
- supernē
- supernumerārius
- supernus
- supero
- superobruo
- superoccupo
- superōrdino
- superpendēns
- superpondium
- superpōno
- superscando
- superscrībo
- supersedeo
- supersisto
- superspargo
- superstāgno
- supersterno
- superstes 1
- << >>
- superlāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLLBA (5)
- Sirvydas 1642
-
wynieśienie, wynioſłość. Sublatio, elatio, ſuperlatio. iſzkielimas.
-
- Jokantas 1936
- super-lātio, super-lātus žiūr. suprā-lātio, suprā-lātus.
- Kuzavinis 2007
- superlāti|o, ōnis f [superfero] 1. pérdėjimas (vēritātis C); hipèrbolė rhH;2. gram. aukščiáusiasis láipsnis Q
- superlāti|o, ōnis f [superfero]