- superoccupo
- superōrdino
- superpendēns
- superpondium
- superpōno
- superscando
- superscrībo
- supersedeo
- supersisto
- superspargo
- superstāgno
- supersterno
- superstes 1
- superstes 2
- superstitī
- superstitio
- superstitiōsē
- superstitiōsus
- supersto
- superstrātus
- superstrāvī
- superstruo
- supersubstantiālis
- supersum
- supertego
- supertulī
- superurgeo
- superus
- supervacāneus
- supervaco
- supervacuus
- supervādo
- supervehor
- supervenio
- superventus
- supervīvo
- supervolito
- supervolo
- supīnē
- supīno
- supīnum
- supīnus
- suppāctus
- suppaenitet
- suppalpor
- suppār
- supparasītor
- supparium
- supparum
- supparus
- << >>
- superteg|o, ere; tēxī, tēctum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: BLBA (4)
- Kuzavinis 2007
- superteg|o, ere; tēxī, tēctum vt [super + tego] uždeñgti, apdeñgti, užklóti, apklóti (ossa favillā Ti); apvil̃kti (aliquem tunicā Ap)