- tellūs
- Tellūs
- Telmēssēs
- Telmēssicus
- Telmēssius
- Telmēssus
- tēlum
- Temenītēs
- Temenītis
- temerāriē
- temerārius
- temere
- temeritās
- temero
- Temesa
- Temesaeus
- tēmētum
- temnibilis
- Tēmniī
- Tēmnītae
- temno
- Tēmnus
- Tēmo
- temo 1
- tēmo 2
- Tempē
- temperāculum
- temperāmentum
- temperāns
- temperanter
- temperantia
- temperātē
- temperātio
- temperātīvus
- temperātor
- temperatūra
- temperātus 1
- temperātus 2
- temperī
- temperiēs
- tempero
- tempestās
- tempestillus
- tempestīvē
- tempestīvitās
- tempestīvō
- tempestīvum
- tempestīvus
- tempestuōsus
- templum
- temporālis 1
- temporālis 2
- temporālitās
- temporāliter
- temporāneus
- temporārius
- temporī
- Tempsa
- Tempsānus
- tempsī
- temptābundus
- temptāmen
- temptāmentum
- temptātio
- temptātor
- temptātrīx
- tempto
- tempus 1
- tempus 2
- tempusculum
- Tempȳra
- Temsa
- tēmulenter
- tēmulentia
- tēmulentus 1
- tēmulentus 2
- tenācia
- tenācitās
- tenāciter
- tenāculum
- tenāx
- Tencterī
- tendicula
- tendo
- tendor
- tenebrae
- tenebrārius
- tenebrātio
- tenebrēsco
- tenebricōsitās
- tenebricōsus
- tenebricus
- tenebrio
- tenebro
- tenebrōsus
- Tenediī
- Tenedius
- Tenedus
- tenellulus
- tenellus
- teneo
- tener
- >>
- 1. temporāl|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Doczeſny, Temporalis, momentarius, Metinis, ikmetingas.
-
- Jokantas 1936
- †temporālis, e [tempus] laikinas, laiko.
- Kuzavinis 2007
- 1. temporāl|is, e adj. [1. tempus] 1. laĩkinas, praeĩnantis (laudēs T);2. gram. laĩko (adverbium Vr, Pri)
- 1. temporāl|is, e adj. [1. tempus]