- vēridicentia
- vēridicus
- vēriloquium
- vēriloquus
- vērīsimilis
- vērīsimiliter
- vērīsimilitūdo
- vēritās
- veritus
- vēriverbium
- vermēsco
- vermiculātio
- vermiculātus
- vermiculor
- vermiculōsus
- vermiculus
- vermifluus
- vermina
- verminātio
- vermino
- verminōsus
- vermiōsus
- vermis
- verna
- vernacula
- vernāculus 1
- vernāculus 2
- vernālis
- vērnātio
- vernīlis
- vernīlitās
- vernīliter
- vernīx
- vērno 1
- vērnō 2
- vernula
- vērnum
- vērnus
- vērō 1
- vēro 2
- Verodūnum
- Veromanduī
- Verōna
- Verōnēnsēs
- Verōnēnsis
- verpa
- verpus
- verrēs
- Verrēs
- Verria
- << >>
- vern|a, ae m, f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji arba moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Niewolniczy ſyn, Verna. Nełayſwo źmogaus ſunus, wiargas.
-
- Jokantas 1936
- verna, ae m naminis vergas, gimęs ir užaugęs savo pono namuose.
- Kuzavinis 2007
- vern|a, ae m, f namų̃ vérgas (gimęs ir užaugęs savo šeimininko namuose) Pl, C, H