- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- << >>
- dēfatīgāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLLBA (6)
- Sirvydas 1642
-
ſprácowánie, Laſſitudo, defatigatio. Nuilſimas, iźilſimas.
-
- Jokantas 1936
- dēfatīgātio (dēfetīgātio), ōnis f [defatigo] visiškas pailsimas, išsekimas, pavargimas miseriarum nelaimėje.
- Kuzavinis 2007
- dēfatīgāti|o, ōnis f [dēfatīgo] nuvargìmas, pailsìmas, išsekìmas (equōrum Cs); ~o exercitātiōnum C pavargìmas nuõ pratýbų