- dēlibuo
- dēlibūtus
- dēlicātē
- dēlicātus
- dēliciae
- dēliciolae
- dēlicium
- dēlico
- dēlictum
- dēlictus
- dēlicuī
- dēlicus
- dēlicuus
- dēligo 1
- dēligo 2
- dēlīnctus
- dēlīneo
- dēlingo
- dēlīnio
- dēlīnītio
- dēlinquo
- dēlīnxī
- dēliquēsco
- dēlīquī
- dēliquiae
- dēliquio
- dēliquium
- dēliquo
- dēliquus
- dēlīrāmentum
- dēlīrātio
- dēlīrium
- dēlīro
- dēlīrus
- dēlitēsco
- dēlītigo
- dēlitīsco
- dēlituī
- Dēlium
- Dēlius 1
- Dēlius 2
- dēlocātio
- dēlongē
- Dēlos
- Delphī
- Delphicus
- delphīn
- delphinium
- delphīnus
- delta
- << >>
- 2. dēlig|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Jokantas 1936
2. dē-ligo 1 pririšti navem ad ripam; hominem ad palum L; deligari (sc. ad palum); saucios aptvarstyti.
- Kuzavinis 2007
- 2. dēlig|o, āre, āvī, ātum vt [dē + 1. ligo] 1. prirìšti (nāvem ad ancoram Cs);2. surìšti; ~āre manūs post terga Se surìšti rankàs ùž nùgaros;3. aprìšti, aptvárstyti (bracchium Ce); pérrišti (sauciōs bAfr)
- 2. dēlig|o, āre, āvī, ātum vt [dē + 1. ligo]