- dissaeptus
- dissavior
- disseco
- dissectio
- dissēdī
- dissēminātio
- dissēmino
- dissēnsī
- dissēnsio
- dissēnsus 1
- dissēnsus 2
- dissentāneus
- dissentio
- dissēpio
- disserēnascit
- disserēnat
- dissero 1
- dissero 2
- disserpo
- dissertātio
- disserto
- dissertus
- disseruī
- dissessus
- dissēvī
- dissicio
- dissidēns
- dissidentia
- dissideo
- dissidium
- dissīgnātio
- dissīgnātor
- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- dissimulo
- dissipābilis
- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- << >>
- dissult|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Miga ſię co, migocę. Vibrat, palpitat, diſſultat, micat. Mirga, blizga, płeſta, błeſcioia.
-
- Jokantas 1936
- dis-sulto 1 [intens. iš dissilio] plyšti, sprogti, trūkti *dissultant ripae; trop. plėstis į visas puses *tanti crepitus fulmine dissultant taip smarkiai griaudžia nuo žaibo.
- Kuzavinis 2007
- dissult|o, āre vi [int. iš dissilio] 1. atšokinė́ti (tēla Se); atsispindė́ti (aquae splendor per tēcta Sl);2. plýšti, sprógti; skéldėti, trūkinė́ti (rīpae V);3. prk. plìsti, plė̃stis (crepitūs V)
- dissult|o, āre vi [int. iš dissilio]