- ējulātio
- ējulātus
- ējulo
- ējūrātio
- ējūro
- ējusdemmodī
- ējusmodī
- ēlābor
- ēlabōrātē
- ēlabōrātio
- ēlabōrātus
- ēlabōro
- Elaea
- ēlāmentābilis
- ēlanguēsco
- ēlāpsus
- ēlātē
- Elatēius
- ēlātio
- ēlātīvus
- ēlātro
- ēlātus
- ēlautus
- Elaver
- ēlavo
- Elea
- Eleātēs
- Eleāticus
- ēlecebra
- ēlēcta
- ēlēctārium
- ēlēctē
- ēlēctilis
- ēlēctio
- ēlēctor
- Ēlectra
- ēlectrum
- ēlēctuārium
- ēlēctus
- eleēmosyna
- ēlegāns
- ēleganter
- ēlegantia
- elegī 1
- ēlēgī 2
- elegīa
- ēlēgo
- Ēlēī
- elementa
- elementālis
- << >>
- ēlav|o, āre; lāvī, lautum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Susiję: ēlautus
- Sirvydas 1642
-
wypłokáć co, Elauo, eluo, proluo. iſzſkałauiu.
-
- Kuzavinis 2007
- ēlav|o, āre; lāvī, lautum vt [ē + lavo] 1. nupláuti, numazgóti; nupraũsti, išmáudyti (in balineīs Pl);2. išsimáudyti (in marī Pl);3. prk. nupláuti, pašãlinti, panaikìnti Ce
- ēlav|o, āre; lāvī, lautum vt [ē + lavo]