- impossībilis
- impossībilitās
- impostor
- impostūra
- impostus
- imposuī
- impotābilis
- impotēns
- impotenter
- impotentia
- impraegno
- impraeparātus
- impraescientia
- impraesentiārum
- imprānsus
- imprecātio
- imprecor
- imprēnsibilis
- impressē
- impressī
- impressio
- impresso
- impressor
- impressus
- impretiābilis
- imprīmīs
- imprimo
- improbābilis
- improbātio
- improbātor
- improbātus
- improbē
- improbitās
- improbo
- improbus 1
- improbus 2
- imprōcērus
- imprōcreābilis
- imprōdictus
- improfessus
- imprōmiscuus
- imprōmptus
- improperātus
- impropero
- impropria
- impropriē
- improprietās
- improprius
- imprōsperē
- imprōsperus
- imprōtēctus
- imprōvidē
- imprōvidentia
- imprōvidus
- imprōvīsō
- imprōvīsum
- imprōvīsus
- imprūdēns
- imprūdenter
- imprūdentia
- impūber
- impūberēs
- impūbēs 1
- impūbēs 2
- impūbis
- impudēns
- impudenter
- impudentia
- impudīcē
- impudīcitia
- impudīcus
- impugnātio
- impugno
- impulī
- impulsio
- impulsor
- impulsus 1
- impulsus 2
- impūne
- impūnis
- impūnitās
- impūnītē
- impūnītus
- impūrātus 1
- impūrātus 2
- impūrē
- impūritās
- impūro
- impūrus
- imputātus
- imputo
- īmulus
- īmus
- in
- in- 1
- in- 2
- inaccēnsus
- inaccessus
- inacēsco
- Īnachidēs
- Īnachius
- >>
- 2. impūrāt|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
impūrātus 3 su sup. [šalia impurus] suterštas, bjaurus; subst. †niekšas.
- Kuzavinis 2007
- 2. impūrāt|us, ī m [1. impūrātus] niẽkšas Te