- culillus
- culīna
- culīnārius 1
- culīnārius 2
- culleus
- culmen
- culmeus
- culmino
- culmus
- cūlo
- culpa
- culpābilis
- culpābiliter
- culpātio
- culpātus
- culpito
- culpo
- culta
- cultē
- cultellātus
- cultello
- cultellus
- culter
- cultio
- cultor
- cultrārius
- cultrātus
- cultrīx
- cultūra
- cultus 1
- cultus 2
- culullus
- cūlus
- cum 1
- cum 2
- Cūmae
- Cūmaeus
- Cūmānī
- Cūmānum
- Cūmānus
- cumba
- *cumbo
- cumbula
- cumera
- cumīnum
- cummino
- cumminōsus
- cummis
- cummitio
- cumprīmīs
- cumque
- cumulātē
- cumulātim
- cumulātus
- cumulo
- cumulus
- cūnābula
- cūnae
- cūncta
- cūnctābundus
- cūnctāns
- cūnctanter
- cūnctātio
- cūnctātor
- cūnctātus
- cūncto
- cūnctor
- cūnctus
- cuneātim
- cuneātio
- cuneātus
- cuneo
- cuneolus
- cuneus
- cunīculārius
- cunīculātim
- cunīculus 1
- cunīculus 2
- cunīla
- Cūnīna
- cunnus
- cunque
- cūpa 1
- cūpa 2
- cūpārius
- cupēdia
- cūpella
- cupidē
- Cupīdineus
- cupiditās
- cupīdo
- Cupīdo
- cupidus
- cupiēns
- cupienter
- cupio
- cupītor
- cupītum
- cuppa
- cuppēdia 1
- cuppēdia 2
- >>
- cumque
- Prieveiksmis. Skiemenys: LB (2)
- Susiję: cunque
- Jokantas 1936
cum-que (cunque), senov. quomque adv. visuomet, papr. su pron. relat. sudėtas: quicumque, retai vienas *mihi c. salve vocanti visuomet, kai aš šaukiu. NB. cumque taip pat = et cum ir kadangi, ir su.
- Kuzavinis 2007
- cumque adv. [2. cum + que] visadà, visuomèt Lu, H