- calendārium
- calendārius
- Calēnus
- caleo
- Calēs
- calēsco
- Caletēs
- Caletī
- calfacio
- calfacto
- caliandrum
- calibs
- caliculus
- calida
- calidē
- Calidiānus
- Calidius
- calidus
- caliendrum
- caliga
- caligāris
- caligārius
- caligātī
- cālīgātio
- caligātus
- cālīginōsus
- cālīgo 1
- cālīgo 2
- caligula
- Caligula
- calix
- calla
- callainus
- callēns
- callenter
- calleo
- Callicula
- callidē
- calliditās
- callidus
- Callīfae
- Callimachus
- Calliopē
- Calliopēa
- callis
- Callisthenēs
- Callistō
- Callistratus
- callōsus
- calluī
- callum
- callus
- calo 1
- cālo 2
- cālopodium
- calor
- Calor
- calorātus
- calōrificus
- Calpē
- Calpurniānus
- Calpurnius
- caltha
- caluī
- calumnia
- calumniātor
- calumnior
- calumniōsē
- calumniōsus
- calva
- calvāria
- calvātus
- calvefīo
- Calvēna
- calveo
- calvēsco
- Calvīnus
- Calvisius
- calvitiēs
- calvitium
- calvor
- Calvus
- calvus 1
- calvus 2
- calx 1
- calx 2
- Calydōn
- Calydōnis
- Calydōnius
- Calymnē
- Calypsō
- calyptra
- calyx
- camara
- Camarīna
- cambio
- cambitor
- Cambūniī montēs
- Cambȳsēs
- camēlīnus
- camella
- >>
- call|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Odbolałem, odbolało mi co. Obduco callum, dedolui. Atmiſopeio kas. - odrętwiałość, Callus & callum. Trine.
- odrętwieć, tranſl: Obdureſco, callum obduco, duritiem induo. Sukieſtu, pr[æt]: ſukietau.
- zátwárdzam co, Duro, induro, callum obduco.
-
- Jokantas 1936
- callum, ī n kieta, surambėjusi oda solorum, pedum; trop. nejautrumas, atbukimas callum obducere stomacho arba animo padaryti nejautriu, atbukinti.
- Kuzavinis 2007
- call|um, ī n 1. kietà (storà) óda; núospauda (pedum PM); žievė̃ (malōrum PM); plutà (terrae PM);2. prk. nejautrùmas, atbukìmas; ~um obducere (inducere) C, Q atbùkinti, padarýti nejaũtrų
- call|um, ī n