- Cauneī
- Cauneus
- Cauniī
- Caunus
- caupo
- caupōna
- caupōnāria
- caupōnius
- caupōnor
- caupōnula
- caurus
- causa 1
- causā 2
- causālis
- causālitās
- causārius 1
- causārius 2
- causia
- causidicus
- causificor
- causor
- causticum
- causticus
- causula
- cautē
- cautēla
- cautēr
- cautērio
- cautērium
- cautērizo
- cautēs
- cautim
- cautio
- cautor
- cautus
- cavaedium
- cavāmen
- cavātor
- cavātus
- cavea
- caveo
- caverna
- caverno
- cavernōsus
- cavernula
- cavilla
- cavillātio
- cavillātor
- cavillor
- cavitās
- << >>
- caut|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LL (2)
- Jokantas 1936
cautus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [caveo]
a) pass. patikrintas, saugus quo mulieri esset res (jos turtas) cautior; parum adversus fraudem L.b) act. atsargus, akylas, patikimas *in verbis, in periculis, in scribendo; consilia cautiora; adversus fraudem, ad malum L; caute dicere; cautissime tractare aliquid.
- Kuzavinis 2007
- caut|ē adv. [cautus] (comp. ~ius C, sup. ~issimē C) 1. atsargiaĩ, apdairiaĩ; budriaĩ, akylaĩ Cs;2. saũgiai, patikimaĩ C
- caut|ē adv. [cautus] (comp. ~ius C, sup. ~issimē C)