- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- Dēianīra
- dējicio
- Dēidamīa
- dējēcī
- dējectio
- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- deinceps 1
- deinceps 2
- deinde
- deintus
- Dēionidēs
- Dējotarus
- deipara
- Dēiphobē
- Dēiphobus
- dējugis
- dējugo
- dējungo
- dējūro
- dējuvo
- dēlābor
- dēlacero
- dēlacrimātio
- dēlacrimo
- dēlambo
- dēlāmentor
- dēlāpsus 1
- dēlāpsus 2
- dēlasso
- dēlātio
- dēlāto
- dēlātor
- dēlātōrius
- dēlātro
- dēlātūra
- dēlātus
- dēlēbilis
- dēlectābilis
- dēlectābiliter
- dēlectāmentum
- dēlectātio
- dēlecto
- dēlectus 1
- << >>
- dējung|o, ere; jūnxī, jūnctum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
wyprzągã konie, Diſiungo, deiungo equos. Iſzkinkiu.
-
- Jokantas 1936
- dē-iungo 3 išjungti, iškinkyti; trop. †se deiungero a forensi labore.
- Kuzavinis 2007
- dējung|o, ere; jūnxī, jūnctum vt [dē + jungo] iškinkýti; prk. išvadúoti; sē ~ere ab aliquā rē T išsivadúoti nuõ kókio dalỹko