- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- << >>
- dēn|ī, ae, a
- Skaitvardis, dalybinis, 2/1 linksniuotė. Skiemenys: LL (2)
- Sirvydas 1642
-
Kilkánaśćie czego. Aliquot ſupra denos, decem & aliquot præterea, deni & aliquot inſuper. Kiekolika. - Kilkánaśćie czego. Aliquot ſupra denos, decem & aliquot præterea, deni & aliquot inſuper. Kiekolika.
-
- Jokantas 1936
- dēnī, ae, a (gen. -ûm ir -ōrum L) [decem] po dešimtį.
- Kuzavinis 2007
- dēn|ī, ae, a num. distr. [decem] 1. põ dẽšimtį Cs, O;2. (su skaitvardiniu prieveiksmiu) dẽšimt; bis ~ī V dùkart dẽšimt
- dēn|ī, ae, a num. distr. [decem]