- ēmacro
- ēmaculo
- ēmānātio
- emancipātio
- ēmancipo
- ēmanco
- ēmancupo
- ēmāno
- Ēmathia
- Ēmathides
- Ēmathiōn
- Ēmathius
- ēmātūrēsco
- emāx
- embamma
- emblēma
- embolium
- embolus
- ēmendābilis
- ēmendātē
- ēmendātio
- ēmendātor
- ēmendātrīx
- ēmendātus
- ēmendīco
- ēmendo
- ēmēnsus
- ēmentior
- ēmentītus
- ēmentus
- ēmeo
- ēmercor
- ēmereo
- ēmereor
- ēmergo
- ēmeritus
- ēmersī
- ēmersus 1
- ēmersus 2
- ēmeruī
- ēmessuī
- ēmessus
- ēmētior
- ēmeto
- ēmī
- ēmico
- ēmigrātio
- ēmigro
- ēminātio
- ēminēns
- << >>
- ēmendīc|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLLA (4)
- Kuzavinis 2007
- ēmendīc|o, āre vt [ē + mendīco] prielgetáuti; iškaũlyti (pecūniam Su)